Anīss

Anīss (Pimpinella anisum) no botāniskā aspekta ir viengadīgs augs, kas pieder čemurziežu jeb seleriju dzimtai, un tiek uzskatīts, ka tam vistuvākā radniecība ir ar fenheli, dillēm un ķimenēm, tāpēc tas nereti tiek saukts arī tādos vārdos kā apaļais fenhelis, saldais fenhelis, saldās ķimenes vai baložu anīss. Anīss izaug aptuveni pusmetru garš un no jūlija līdz septembrim zied sīkiem baltiem ziediem.

Anīss ir garšviela un ārstniecības augs, kura izcelsmes teritorijas ir Vidusjūra un Mazā Āzija, taču ar tā audzēšanu nodarbojas arī rietumos, tādās teritorijās kā Balkāni, Spānija, Turcija, Meksika, Vidusjūras valstis, Indija.

Anīss ir viena no senākajām garšvielām, kuru izmantoja jau Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā kā piedevu vīnam un konditorejas izstrādājumiem un kas ir minēta jau Vecajā Derībā. Vēlākos vēstures posmos, piemēram, Viduslaikos anīss tika izmantots arī ārstnieciskos nolūkos, piemēram, gremošanas veicināšanai. Vēsturiski anīsam ir bijusi gan garšvielas, gan ārstniecības auga funkcija. Atsevišķos vēstures posmos anīsam tika piedēvētas pat maģiskas spējas, bet mūsdienās anīsu dažas tautas izmanto tradīcijās.

Garšvielām izmanto anīsa augļus, kuriem ir intensīva, saldi rūgtena garša, aromātiska, bet ātri gaistoša smarža, kuru piešķir tā ēteriskās eļļas. Kulinārijā faktiski tiek izmantotas visas anīsa daļas – gan lapas, gan augļi, gan sēklas. Anīsa kā garšvielas pielietojums ir ļoti plašs un daudzpusīgs – to pielieto tādu konditorejas izstrādājumu gatavošanā kā, piemēram, tortes un to krēmi, cepumi, piparkūkas, pīrāgi, kēksi, vafeles, maize, biešu un sarkano kāpostu konservēšanā, ābolu un bumbieru kompota gatavošanā, piena un augļu zupu gatavošanā, šampinjonu un zivju gatavošanā, biezputru un sacepumu gatavošanā, indiešu un ķīniešu virtuvēs gaļas ēdienu gatavošanā, liķieru, absinta, rakijas un ārstniecisko tēju gatavošanā, kā arī daudzu citu ēdienu pagatavošanā un marinēšanā. Anīss tiek izmantots arī garšvielu maisījuma karija sastāvā, kā arī kā ēdienu nepatīkamo smaku noņēmējs un aromatizētājs, tāpēc nereti to izmanto arī elpas atsvaidzināšanai, sēklas košļājot.

Anīsa ārstnieciskās funkcijas ir žults sekrēcijas veicināšana, gremošanas paātrināšana, gāzu mazināšana, kaitīgo baktēriju ierobežošana, zarnu kataras ārstēšana, gremošanas trakta spazmu mazināšana, asinsvadu stiprināšana, šūnu membrānu darbības stabilizēšana, bet kopumā – visus dziedzerus stimulējoša funkcija.