Kādas garšvielas izmanto desertu pagatavošanai un cepumu cepšanai

Garšvielas parasti tiek pagatavotas no augiem, kuriem ir pikanta garša un smarža. Tiek izmantotas gan auga saknes, gan sēklas, gan miza. Ēdieniem, tās pievieno sasmalcinātā veidā vai arī tās tiek aplietas ar verdošu ūdeni, tā izplatot savu garšu un aromātu. Daudzas garšvielas tiek izmantotas cepšanai, lai aromatizētu dažādus ēdienus un augļus, krēmu un saldo mērču pagatavošanā. Nav obligāti jālieto dārgas un retas garšvielas, kādreiz pietiek ar mazu rīvēta muskatrieksta gabaliņu, citrona mīkstumu vai riekstiem.

Klasika.

  • Ābols ar kanēli rada vienreizēju, neatkārtojamu saldu, savelkošu garšu. Pievienojot āboliem vienu tējkaroti malta kanēļa, mēs iegūstam vienreizēji smalku garšu vafelēm, strūdelēm un pīrāgiem. Šo kombināciju lieliski papildina tumšās vīnogas.
  • Žāvētie augļi. Žāvētie augļi kopā ar garšvielām lieliski papildina viens otru, tas ļauj tos izmantot augļu keksu pagatavošanā, krējuma pudiņa pagatavošana, bulciņu ar rozīnēm pagatavošanā, cepumu un pīrāgu pildījumu pagatavošanā.
  • Kafija ar kardamonu rada neizsmeļamu, nelabojamu eksotikas garšu. Lai pēc sirds patikas izbaudītu šo neatkārtojamo aromātu, vajag, kardamona pāksti ievietot karstā pienā un izmantot šo šķidrumu kafijas pagatavošanai. Kardamonu var pievienot kūkām, uzpūteņiem vai saldējumam.
  • Muskats vienmēr piešķirs pabeigtības sajūtu piena ēdieniem, piemēram, rīsu pudiņam.
  • Ķimeņu un apelsīnu savienojums veido īpatnēju aromātisku savienojumu. To labi izmantot kūku cepšanā vai tradicionālā ķimeņu keksa cepšanā. Interesantu garšu iegūsim pievienojot to cepumiem un plāceņiem.

Pareiza izvēle.

  • Pikants maisījums, kurš satur kanēli, krustnagliņas, muskatriekstu vai ingveru ideāli derēs pudiņu pagatavošanai un tortes cepšanai.
  • Tādu garšvielu, kā kanēlis, var izmantot gan maltā veidā, gan arī nūjiņu veidā. Tās pikantā garša ir labi jūtama daudz un dažādos ēdienos, it īpaši tajos, kuros ietilpst āboli.
  • Anīsu ir viegli atpazīt pēc lakricas saldās garšas. To var iegādāties gan maltā veidā, gan sēklās. Tas lieliski saderēs ar sastāvdaļām, kuras ir paredzētas tortēm un konfektēm.
  • Krustnagliņas, ar savu aso piegaršu, lieliski papildinās augļus un tām ir lieliska garša sajaukumā ar citām garšvielām. To var izmantot gan veselu, gan samaltu.
  • Vaniļa ir salda un aromātiska. To var pievienot citām garšvielām un tā ir lieliska savienojumā ar šokolādi. Vaniļu var iegādāties pākstīs, pagatavotu esencēs un ekstraktos.
  • Kardamona sēklas parasti tirgo pākstīs, no kurām tās tiek izlobītas pirms sasmalcināšanas. To brīnišķīgais aromāts lieliski papildinās saldos ēdienus.
  • Muskats – rūgts rieksts ar zemes piegaršu, kura aromātu ļoti labi jūt saldajos pīrādziņos un piena pudiņos, bet šajā gadījumā, to labāk izmantot svaigi sarīvētu. Ja sarīvētu muskatu pievieno rīsiem, to pagatavošanas laikā, tad var sanākt garšīga biezputra vai sacepums.
  • Ingveram ir mazliet asa, bet tomēr patīkama garša. Sasmalcinātā veidā to izmanto tortēs un cepumos.
  • Ķimenes tiek pievienotas kūkām un saldajām maizītēm. To sēklām ir asa un piesātināta garša.
  • Safrānu parasti izmanto pikantu ēdienu pagatavošanā, bet tas var tikt pievienots arī pīrāgiem un maizei. Tas tiek izmantots ļoti ekonomiski gan savas specifiskās smaržas, gan arī augstās cenas dēļ.

Garšviela “Vegeta”

vegetaŠajā skrejošajā laikmetā mēs bieži vien esam ļoti aizņemti, bet mums visiem vairāk vai mazāk sanāk gatavot ēst. Vieni gatavo īstus mākslas šedevrus, bet citi samierinās ar vienkāršu ēdienu gatavošanu. Izmantojam dažādus produktus, piedevas un garšvielas. Šoreiz runa būs tieši par garšvielām. Lai atvieglotu maltītes pagatavošanu mēs veikalos bieži vien izvēlamies jau gatavus garšvielu maisījumus. Viena no visiecienītākajām garšvielām ir “Vegeta”. Tā ir unikāla aromātisku zālīšu un kaltētu dārzeņu kombinācija, kuru daudzi no mums pazīst jau kopš bērnības.
“Vegeta ” ir dzimusi Horvātijā.Tā ir universāla piedeva dažādiem ēdieniem. Tās radītājs un ražotājs ir Horvātijas koncerns “Podravka”. “Vegeta” sastāv no vairāku veidu garšvielām, kaltēti dārzeņiem, aromātiskām zālītēm un garšas pastiprinātājiem. “Vegetas” pielietojums ir universāls, to var lietot ļoti daudzos ēdienos. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka tas ir viens no populārākajiem Horvātijā ražotajiem produktiem un to ir iecienījušas daudzas saimnieces vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

“Vegetu” radīja “Podravkas” laboratorijā 1958. gadā. Darbu vadīja Zlata Bartla. Nacionālā leģenda vēsta, ka tās oriģinālā recepte netiek nevienam izpausta un tiek glabāta slepenos seifos. Ir izveidotas daudz un dažādas ēdienu piedevas, bet nevienam nav izdevies pārspēt slaveno “Vegetu”. Dienvidslāvijas tirgū “Vegeta” parādījās 1959. gadā, bet no 1967. gada to sāka eksportēt uz Ungāriju un bijušo Padomju Savienību. No 2006. gada “Vegeta” tiek ražota vairākos variantos.

Nemainīgās “Vegetas” sastāvdaļas joprojām ir:

  • Vārāmā sāls,
  • kaltēti dārzeņi (burkāni, pasternaks, sīpoli, selerijas, pētersīļi),
  • garšas pastiprinātāji un aromatizētāji (nātrija glutomāts, nātrija inozināts, cukurs, garšvielas,
  • kukurūzas ciete,
  • krāsvielas (riboflavīns).

“Vegetu” ir iecienījušas ne tikai mājsaimnieces, to plaši izmanto arī restorānu, kafejnīcu un citu ēstuvju pavāri. Tā dod iespēju eksperimentēt ar ēdiena garšu, piešķirt tam jaunas, vēl nebijušas nianses.

“Vegetas” lietošana ir ļoti vienkārša – to pievieno ēdienam piecas minūtes pirms gatavošanas beigām. Piemēram, zupām, mērcēm, dārzeņiem, rīsiem u. c. Pirms gatavošanas “Vegetu” var pievienot gaļai, produktiem, kurus ir paredzēts grilēt: zivīm, vistai, gaļai, dārzeņiem. To var pievienot arī cepot un marinējot.

Garšvielu “Vegeta” var uzglabāt divus gadus. Tā ir pieejama dažādos iepakojumos – gan mazākos, gan lielākos. Arī cenas jūs patīkami pārsteigs. Protams, ka tas viss būs atkarīgs no iepakojuma – jo lielāks iepakojums, jo cena par kilogramu būs lētāka un otrādi, jo mazāks iepakojums – jo lielāka cena par kilogramu. Salīdzināšanai varu minēt – 250 gramu iepakojums maksā aptuveni 2 eiro. Cenas atšķirsies arī tad, ja jūs preci iegādāsieties interneta veikalos, bet tad ir jārēķinās ar piegādes maksu.

Vai dārgākos restorānos ir garšīgāki ēdieni?

Restorāni, ēdnīcas, ātrās ēdināšanas restorāni un kafejnīcas, tās visas ir iestādes, kurās ir iespējams iegūt ēdienu par to samaksājot, bet man ir radies jautājums, vai tiešām vietās, kur ēdieni maksā dārgāk, tie ir garšīgāki, vai tikai viss ir atkarīgs no atmosfēras un un no tā, kā mums liekas cik prestižs noteiktais restorāns ir un tāpēc tur vajadzētu būt labākam ēdienam. Protams parasti ir tā, ka jo šikāka ir ēdināšanas iestāde, jo eksotiskāki ir ēdienu nosaukumi, kā arī iestādes stils un dizains nenoliedzami paliek labāks. Un, protams, arī pats ēdien tiek pasniegts uz smalkākiem traukiem, tas tiek pagatavots lai izskatītos smalkāks un visa atmosfēra tiek radīta daudz labāka. Bet tas viss ir labi, līdz brīdim, kad tu sāc domāt, vai tiešām ēdiena garšai arī ir kāda atšķirība?

Ja mēs gribētu veikt šo testu tad būtu jāpaņem ēdieni no visiem restorāniem uz māju un nezinot no kuriem restorāniem tie nāk, jāmēģina nogaršot, lai varētu mēģināt saprast, kurš tad ir garšīgākais. Tas protams prasītu daudz laiku un arī naudas un, es nezinu, vai smalkākie restorāni vispār ēdienus izsniedz līdzņemšanai, un būtu arī grūti salīdzināt ēdienu no vienkārša Bistro, kur parastākais ēdien ir kartupeļi ar kotleti vai karbonādi un no kāda restorāna, kur tiek pasniegtas veselas porcijas ar salātiem, gaļu un piedevām. Bet manuprāt, šai atšķirībai nevajadzētu būt nemaz tik lielai, jo, lai gan bistro un lētākie restorāni ēdienu piedāvā lētāk, neviens tur tik un tā neietu, ja šis ēdiens nebūtu pietiekoši garšīgs un tāpēc viņiem noteikti arī ir jāuztur šī ēdiena kvalitāte. Un, piemēram, mājās gatavojot ēdienus, lai gan katru reizi tie sanāk mazliet savādāki, tomēr šīs atšķirības ir visai mazas un restorāniem gan augšējā gan apakšējā cenu spektrā ir pieejami vieni un tie paši produkti, tās pašas garšvielas un tās pašas receptes. Tāpēc būtu interesanti šādu eksperimentu veikt. Ja tu tādu vēlētos darīt tad tev būtu vajadzīgs:

Vispirms tev vajadzētu naudu šādam eksperimentam, jo tas noteikti nebūtu no tiem lētākajiem un varētu sastādīt pat vairākus simtus Eiro, ja tu gribētu iegūt pietiekoši lielu skaitu datus un saņemt tos gan no labākajiem un lielajiem restorāniem, bet arī no mazajiem restorāniem. Viens veids, kur ņemt šo naudu ir iegūt to paņemot atros kreditus, bet tā noteikti nebūtu tā labākā iespēja, un labāk būtu ja tu varētu no savas naudas atvēlēt pietiekoši daudz lai veiktu šādu eksperimentu.

Restorāni un ēdināšanas iestādes noteikti tiek klasificēti galvenokārt pēc šīs atmosfēras un tā cik labu iespaidu tie atstāj, bet noteikti, ka arī ēdiena garšai būtu jābūt pietiekoši labai, jo pretējā gadījumā klienti negribētu vairs šajā restorānā atgriezties. Noteikti, ka garša ir viena no iedaļām, bet es neticu, ka smalko restorānu ēdienu dubultajā aizsieto acu testā būtu tik daudz garšīgāki, cik lielākas ir to cenas.

Garšvielas kredītā

Garšvielas, jeb augi, dārzeņi un citas vielas, kuriem ir specifiska garša tiek lietoti jau gadu simtiem vai pat gadu tūkstošiem ilgi, lai pastiprinātu un izceltu dažādu ēdienu garšas īpatnības. Kā, piemēram, sāls, kas arī pamatā ir garšviela, manuprāt, tiek izmantot teju jebkurā ēdienā un dažādi ēdieni vispār nav iedomājami bez sāls! Bet, protams, arī citas garšvielas, kas tiek bieži lietotas, kā karijs, pipari, paprika un sīpoli ir tikpat bieži izmantoti, kā jebkurš cits ēdams produkts, un tiek likti klāt praktiski visos ēdienos.

Garša ir viena no mūsu galvenajām maņām, kas piedod papildus prieku un izteiksmīgumu dažādiem ēdieniem un ļauj mums noteikt veselīgus un neveselīgus ēdienus, kā arī saldus no skābiem ēdieniem. Ar garšu mēs sajūtam katra ēdiena īpatnības un interesantās vielas, un sajaucot vairākas garšvielas un tās miksējot ir iespējams panākt, ka pat visvienkāršākie ēdieni garšo izsmalcināti un gardi. Ja pavārs māk labi pielietot garšvielas, tad tās pat nav vajadzīgas daudz, bet pietiekamā daudzumā, lai padarītu jebkuru ēdienu mazliet interesantāku un aizraujošāku.

Padomājiet kaut vai par kartupeļiem un to, kā tos tik nav iespējams pagatavot. Kartupeļus var gan vārīt gan cept, gan arī taisīt kartupeļu putru. Ir iespējams taisīt vārīti ceptos, frī un dažādus citus kartupeļu veidus, bet visi šie pagatavošanas veidi nav nekas, ja netiek lietotas garšvielas, jo tikai tā ir iespējams panākt katra kartupeļu veida izsmalcinātumu. Padomājiet, cik daudz labāk Frī kartupeļi garšo ar sāli un dažādām garšvielām, vai, piemēram, vārītie kartupeļi ar sinepēm sāli un pipariem, nekā pliki vārīti. Bet arī pārāk daudz garšvielas nav likt izdevīgi, jo tā var ātri vien radīt garšas pārsātinātību un tad vairs neviena garšviela neliekas garda un pēc tam pierast pie vienkārša ēdiena bez šīm garšvielām ir ļoti ļoti grūti. Būtībā tas nozīmē, ka tiek izveidota atkarība no šīm garšvielām, bet, manuprāt, tā nav slikta atkarība, jo ar garšvielām ēdiens ir daudz daudz labāks nekā bez tām!

Bet garšvielas mēdz būt arī dārgas, un, lai iegādātos pasaules klases ekskluzīvās garšvielas ir vajadzīgi lieli naudas līdzekļi un ir pat dzirdēti gadījumi, kad cilvēki ņem ātros online kredītus un ar tiem iegādājas šīs garšvielas, lai patīkami pārsteigtu savus viesus. Bet manuprāt ņemt kredītu lai varētu likt savam ēdienam labāk garšot nav pieņemami un to varētu darīt tikai restorāns, kas no ēdiena pelna naudu un kur šādas garšvielas ātri vien sevi atpelnītu, jo cilvēki gribētu atkal un atkal atgriesties un izgaršos šos eksotiskos ēdienus vai arī vienkāršus ēdienus, kuri pagatavoti šādi liekas pavisam savādāki un gardāki.

Tāpēc labāk garšvielas kredītā neņem, un to dari tikai tad, ja tev pieder restorāns un to gribi iegūt lielākus ienākumus.

Anīss

Anīss (Pimpinella anisum) no botāniskā aspekta ir viengadīgs augs, kas pieder čemurziežu jeb seleriju dzimtai, un tiek uzskatīts, ka tam vistuvākā radniecība ir ar fenheli, dillēm un ķimenēm, tāpēc tas nereti tiek saukts arī tādos vārdos kā apaļais fenhelis, saldais fenhelis, saldās ķimenes vai baložu anīss. Anīss izaug aptuveni pusmetru garš un no jūlija līdz septembrim zied sīkiem baltiem ziediem.

Anīss ir garšviela un ārstniecības augs, kura izcelsmes teritorijas ir Vidusjūra un Mazā Āzija, taču ar tā audzēšanu nodarbojas arī rietumos, tādās teritorijās kā Balkāni, Spānija, Turcija, Meksika, Vidusjūras valstis, Indija.

Anīss ir viena no senākajām garšvielām, kuru izmantoja jau Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā kā piedevu vīnam un konditorejas izstrādājumiem un kas ir minēta jau Vecajā Derībā. Vēlākos vēstures posmos, piemēram, Viduslaikos anīss tika izmantots arī ārstnieciskos nolūkos, piemēram, gremošanas veicināšanai. Vēsturiski anīsam ir bijusi gan garšvielas, gan ārstniecības auga funkcija. Atsevišķos vēstures posmos anīsam tika piedēvētas pat maģiskas spējas, bet mūsdienās anīsu dažas tautas izmanto tradīcijās.

Garšvielām izmanto anīsa augļus, kuriem ir intensīva, saldi rūgtena garša, aromātiska, bet ātri gaistoša smarža, kuru piešķir tā ēteriskās eļļas. Kulinārijā faktiski tiek izmantotas visas anīsa daļas – gan lapas, gan augļi, gan sēklas. Anīsa kā garšvielas pielietojums ir ļoti plašs un daudzpusīgs – to pielieto tādu konditorejas izstrādājumu gatavošanā kā, piemēram, tortes un to krēmi, cepumi, piparkūkas, pīrāgi, kēksi, vafeles, maize, biešu un sarkano kāpostu konservēšanā, ābolu un bumbieru kompota gatavošanā, piena un augļu zupu gatavošanā, šampinjonu un zivju gatavošanā, biezputru un sacepumu gatavošanā, indiešu un ķīniešu virtuvēs gaļas ēdienu gatavošanā, liķieru, absinta, rakijas un ārstniecisko tēju gatavošanā, kā arī daudzu citu ēdienu pagatavošanā un marinēšanā. Anīss tiek izmantots arī garšvielu maisījuma karija sastāvā, kā arī kā ēdienu nepatīkamo smaku noņēmējs un aromatizētājs, tāpēc nereti to izmanto arī elpas atsvaidzināšanai, sēklas košļājot.

Anīsa ārstnieciskās funkcijas ir žults sekrēcijas veicināšana, gremošanas paātrināšana, gāzu mazināšana, kaitīgo baktēriju ierobežošana, zarnu kataras ārstēšana, gremošanas trakta spazmu mazināšana, asinsvadu stiprināšana, šūnu membrānu darbības stabilizēšana, bet kopumā – visus dziedzerus stimulējoša funkcija.

Pasaules asākie čili pipari

čili pipari

Čili pipari vienalga vai sausā vai svaigā veidā ir asākais garšaugs pasaulē, taču arī šim garšaugam ir daudz un dažādas šķirnes, kuras ļoti plaši atšķiras savā garšā un arī asumā.

Šo čili piparu asumu mēra pēc SHU (Scoville Heat Unit) jeb Skolvilla Karstuma mērvienības, kas ir oficiālā ēdienu asuma mērvienība. Šo mērvienību un tās skalu ap 1912. gadu izveidoja amerikāņu farmaceits Vilburs Skolvills, kura vārdā tad arī tika nosaukta šī mērvienība. Tā tika izveidota, balstoties uz empīriskiem mērījumiem, kuros ar testeriem, kuri ir jutīgi uz kapacīnu – vielu, kas nodrošina ēdienu asumu, tika noteikta daudzu čili piparu un citu ēdienu asums.

1. Par pasaulē visasāko piparu šķirni ir atzīta šķirne ar nosaukumu Karolīnas Pļāvējs (Carolina Reaper). Šīs šķirne ir īpaši radīta, lai tā būtu ļoti, ļoti asa, tādēļ dabā tu šādus piparus nesastapsi. Taču interesanti it, ka papildus asumam, šiem pipariem ir arī lieliska garša, kas padarīs tavus ēdienus ļoti asus un pilnus ar garšu. Šī piparu šķirne arī ir ierindota Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā asākā piparu šķirne, ne velti pēc SHU skalas šiem pipariem tiek piešķirts augstākais asums, kas ir 2200000 asuma mērvienības.

2. Aiz šīs iepriekšējās šķirnes seko čili piparu šķirne Morugas Skorpions (Moruga Scorpion), kurai salīdzinoši ir tikai 2009231 Skolvilla karstuma mērvienības. Šī šķirne tika izveidota savienojot divas citas čili šķirnes, kā arī tā tika atklāta pavisam nesen. Tieši tādēļ šī ir viena no pieprasītākajām bet arī visgrūtāk pieejamajām čili šķirnēm.

3. Nākamā un trešā asākā čili piparu šķirne pasaulē ir šķirne ar nosaukumu 7 Podu Smadzeņu Sasprindzinājums (7 Pot Brain Strain). Šīs šķirnes kreatīvais nosaukums ir nācis no šī čili pipara izskata, kurš, pateicoties tā rievotajai mizai, izskatās pēc smadzenēm. SHU šai šķirnei ir aptuveni 1900000, kas, lai gan ir mazāk kā pasaules asākajai čili šķirnei, tik un tā ir ļoti asa un noteikti radīs sajūtu, ka pat tavas smadzenes deg no šī pipara karstuma.

4. Aptuveni tādā pašā karstumā ir arī čili šķirne ar nosaukumu Uzlabotie 7 Podi (7 Pot Primo). Arī pēc izskata šī šķirne ir līdzīga iepriekšējai, bet atšķirība ir tā, ka šai uzlabotajai šķirnei ir tāda kā gara astīte, kas piešķir tai visai dīvainu un arī nedaudz baisu izskatu, kā rezultātā pats pipars jau izskatās biedējošs, un no tā asuma patiešām var bīties.

5. Un visbeidzot pasaulē 5. asākās čili piparu šķirnes nosaukums ir 7 Podu Duglass (7 Pot Doughlah), kas ir vēl viens iepriekš pieminētās šķirnes atvasinājums. Šīs šķirnes SHU ir 1853936, taču tas ir pietiekami daudz, lai šī čili šķirne jau būtu kļuvusi par ļoti iecienītu ļoti aso čili piparu šķirni ēdiena gatavotāju vidū. Visbiežāk šī piparu šķirne tiek izmantota sausā un sasmalcinātā veidā, jo tad no tās var iegūt labāko asumu un garšu.

 

Mārrutki

marutkiMārrutki ir viena no iecienītākajām galda piedevām kā gaļai tā kartupeļiem un citiem ēdieniem. Daudzi cilvēki bez mārrutkiem nevarētu iedomāties savas ēdienreizes, jo tie piešķir ēdieniem asumu un lielisku garšu. Tāpēc paskatīsimies, kas tad īsti ir un kā top mārrutki.

Mārrutki jeb latīniski Armoracia rusticana ir augs ar zaļām lapām, kura sakni izmanto mārrutku pastas pagatavošanu, kā arī dažos gadījumos pat ārstniecībā.

Šis vērtīgais augs nāk no Austrumeiropas, to visā Eiropā līdz 16. gadsimtam izmantoja kā universālu ārstniecības augu visa veida slimībām. Vēlāk gan tika izpētīta, ka tas nemaz nav tik efektīvs pret visām slimībām, taču augstais C vitamīna saturs noteikti palīdzēja pacientiem, kuri tika ārstēti ar mārrutkiem, stiprināt imunitāti un ātrāk izveseļoties.

Mārrutku sakne, ka to tikko izrok no zemes ir bez jebkādas smaršas, bet līdz ko tā tiek sagriezta, ikviens uzreiz var just aso, nedaudz pa kodīgo mārrutku smaršu, kas ļauj pārliecināties, ka tik tiešām ir izraksti mārrutki.

Mārrutku raža jāievāc septembrī un oktobrī, jo tieši šajos mēnešos to garša un smarža ir visspilgtākā un izteiksmīgākā. Protams, to var darīt arī vasarā, taču šajā periodā to garša un vērtīgais sastāvs būs neizteiksmīgs un neefektīvs. Vasarā toties var izmantot mārrutku lapas skābējot un marinējot, piemēram, gurķis vai jebkurus citus dārzeņus, līdzīgi kā tiek izmantotas upeņu lapas.

Mārrutku pasta, kuru mēs biežāk pazīstam kā mārrutkus un kuri ir nopērkami veikalos burciņās, iegūst sarīvējot mārrutku sakni. Tas nav viegls uzdevums gan mārrutku saknes cietuma, gan asās smaržās dēļ, taču galu galā pūles atmaksāsies paštaisītos, garšīgos mārrutkos. ja izlem tiešām pats rīvēt mārrutkus, atceries to darīt smalki, jo tad to garša un smarža būs izteiksmīgāka. Pēc sarīvēšanas šo masu var sajaukt ar nedaudz sāli, cukuru un saldo krējumu, kā arī pievienot mazliet etiķa vai citronu sulas, lai mārrutka sakne saglabātu savu gaišo krāsu un mārrutki gatavi.

Mārrutku galvenā vērtība kā jau minēju ir to augstais C vitamīna saturs. Taču papildus tam mārrutka sakne satur arī glikozi, lizocīmu, karotīnu un citu minerālvielu, kas var būtiski uzlabot veselību, un ar laiku arī samazināt žults efektus un uzlabot asinsriti un imūnsistēmu.

Taču ne jau tikai sarīvēta mārrutku sakne ir vienīgais veids kā lietot uzturā mārrutkus. Var arī izspiest mārrutku sulu, kas, lai gan ir ļoti stipra un kairinoša, ir arī ļoti veselīga. To lietojot pa pus tējkarotei 10 minūtes pirms ēšanas divas reizes dienā tu vari ne tikai ievērojami uzlabot savu apetīti, bet arī veiksmīgi regulēt kuņģa un zarnu darbību.

Majās gatavoti garšvielu maisījumi

Majās gatavoti garšvielu maisījumiGaršvielas ir ideālais veids, kā padarīt savus ēdienus interesantākus un bagātākus ar garšu un aromātu, un, lai gan it tik vienkārši aiziet uz jebkuru veikalu un iegādāties lielu daudzumu dažādu garšvielu mainījumu, patīkamāk un arī daudz dabīgāk ir šos garšvielu maisījumus veidot pašiem. Un tas nemaz nav grūti.

ja tu izlem arī pats mājās veidot savus garšvielu maisījumus, noteikti ieskaties internetā, jo tur ir pieejamas daudz un dažādas receptes un metodes, kā pagatavot ikvienu garšvielu maisījumu. Galvenais, nevadies pēc tā garšvielu sastāva, kurš ir rakstīts uz veikalā nopērkamajām tāda paša nosaukuma garšvielām, jo bieži vien šo divu veidu – veikalā nopērkamajām un pašu gatavotajām – garšvielām patiesībā ir pilnīgi atšķirīgi sastāvi. Veikalā esošo garšvielu sastāvā ir dažādi konservanti un citas vielas, piemēram, cukurs, glutēns, “dabīgie” garšu bagātinātāji, kas ir ļoti neveselīgi un nevajadzīgi šo garšvielu sastāvos. Tos pamatā pievieno galvenokārt, lai paildzinātu šo garšvielu derīguma termiņus, uzlabotu to krāsu un smaržu.

Lai sāktu gatavot pats savu garšvielu maisījumus tev vajadzēs dažādus augus un individuālās garšvielas, no kuriem tad sastāvēs šie garšvielu maisījumi, dažādu izmēru mērāmās karotes, lai precīzi nomērītu dažādo sastāvdaļu daudzumu, kā arī stikla trauku, šeit var izmantot jebkuru burciņu, konservēšanas trauciņu vai citu trauciņu, kurš ir tīrs un atbilst tam, cik daudz katru garšvielu maisījumu tu taisīsi.

Vislabākā, vienkāršākā un saprotamākā metode, kā taisīt garšvielu maisījumus, ir pa vienai nomērot ievietot katru maisījuma sastāvdaļu traukā un tad aiztaisīt stikla trauku un labi sakratīt. Šādi visas individuālās garšvielas varēs viegli un vienmērīgi sajaukties un tu iegūsi ideālo dabīgo garšvielu maisījumu.

Viena no visizplatītākajām un visbiežāk izmantotajām garšvielām ir universālā garšviela, kuru var izmatot jebkam. Taču tu vari arī mājās pagatavot šīs universālās garšvielas alternatīvu. Viss, kas tev ir nepieciešams, ir kanēlis, krustnagliņas un muskatrieksti. Sajauc kopā visu šo garšvielu vienādas daļas, un tava universālā garšviela ir gatava.

Ja tu esi karija cienītājs, tad mājās gatavotais karija pulveris būs tieši tev. Šai receptei būs nepieciešamas daudz sastāvdaļas, taču rezultāts būs dabīgs un pašu gatavots. Jauc kopā 3 tējkarotes kurkumu, 2 tējkarotes koriandru, pusotru tējkaroti ķimenes, 1 tējkaroti kanēli, 1 tējkaroti ingveru, ¾ no tējkarotes dzeltenās sinepes, pusi tējkarotes baltos piparus, puravu, krustnagliņas, muskatriekstu, ⅛ daļu no tējkarotes ar Kajēnas pipariem un vienu ceturto daļu no tējkarotes ar melnajiem pipariem un mājās taisīts karija pulveris ir gatavs. Protams, tu vari arī rediģēt šo recepti, pievienojot vairāk piparus, lai tas ir asāks, vai tieši otrādi, mazāk, lai tas ir maigāks, bet pamatā kariju var izveidot no šīm sastāvdaļām.

Ceru, ka šis raksts tevi kaut nedaudz iedvesmoja savu garšvielu jaukšanai mājas, lai tās vienmēr būtu svaigas un dabiskas.

5 Pasaules dārgākās garšvielas

Visiem tiem, kuriem garšo asi vai ar garšu bagāti ēdieni, noteikti patīk arī, gatavojot ēdienus, izmantot garšvielas, piemēram, piparus, rozmarīnu, pētersīļus vai varbūt kariju, timiānu vai kurkumu. Taču šīs visas garšvielas ir viegli pieejamas un samērā lētas, tādēļ šajā es vēlos pastāstīt nedaudz par garšvielām, kuras ir ļoti dārgas un grūtāk pieejamas, un, lai gan tās arī var atļauties parastais strādājošais cilvēks tās, noteikti tikai ļoti nelielos daudzumos, jo šīs ir tā saucamās luksusa garšvielas jeb pasaulē dārgākās garšvielas.

Safrāns

safransPirmā no šādām garšvielām ir safrāns, kura viens grams maksā ap 12 dolāriem. Safrāns tiek iegūts no izkaltēties, dziļi krāsotiem, sarkani oranžiem pavedieniem, kurus iegūst no safrāna krokusa puķes, kuras latīniskais nosaukums ir Crocus Sativus. Šī garšviela ir tik dārga un ekskluzīva, jo, lai uzražotu vienu mārciņu safrāna, ir nepieciešami ap 75 000 pavedieni no šīs safrāna puķes un tā kā šo pavedienu drīkst ievākt tikai no brīža, kad gaisma uzaust līdz 10 rītā, jo par ilgu atstājot šo pavedienu augā, tas zaudē savu krāsu un garšu, tad nav jābrīnās, ka šī ir viena no pasaulē dārgākajām garšvielām.

Vaniļa

vaniļaVēl viena ļoti dārga garšviela ir īstā vaniļa. 118 ml tīra vaniļas ekstrakta maksā ap 8 dolāriem, bet viena neliela vaniļas pupiņa – ap 2 dolāriem. Tā ir tik dārga, jo pats vaniļas augs – Vaniļas orhideja – ir ļoti izvēlīgs – tos obligāti ir jāapputeksnē ar rokām, kā arī tos ievākt drīkst noteiktā laika periodā un tikai ar rokām.

Kardamons

kardamonsArī kardamons ir iekļuvis šajā pasaulē dārgāko garšvielu sarakstā, jo ap 100 gramiem saberzta kardamona pulvera maksā ap 25 dolāriem, bet 100 grami kardamona sēklu maksā ap 10 dolāriem. Arī kardamona augstā cena nāk no tā, ka to ir diezgan grūti audzēt, un to ir jāievāc ar rokām. Un katrā kardamona pākstī ir tikai 1- līdz 15 nelielas kardamona sēklas, no kurām iegūst šo lielisko garšvielu.

Krustnagliņas

krustnagliņasKrustnagliņas ir vēl viena dārga garšviela. Aptuveni 400 grami krustnagliņu maksā līdz 10 dolāriem. Kāpēc šī garšviela ir tik dārga. Atkal tas ir audzēšanas dēļ. Tas pārsvarā aug Indonēzijā, Indijā, Madagaskarā, Šrilankā un Pakistānā. Krustnagliņu koks izaug līdz par 12 metrus garš ar lielām lapām un ziediem, bet pašu garšvielu iegūst no krustnagliņu koka izžāvētu ziedu pumpuriem.

Kanēlis

kanelisUn visbeidzot arī tik bieži lietotais kanēlis patiesībā ir ļoti dārga garšviela, jo 100 gramus īsta Ceilonas kanēļa var iegādāties par aptuveni 6 dolāriem, kas ir samērā dārgi garšvielai. Mēs veikalā parasti varam iegādāties neīsto kanēlis, kuru audzē Ķīnā un kura patiesais nosaukums ir cassia, taču īstais kanēlis ir pavisam citas sugas augs. Tas ir ne tikai vieglāks, bet arī saldāks un to iegūst noņemot kanēļa koka ārējo mizu, jo kanēlis tiek ražots no šī koka iekšējās mizas.

Ka iegadaties, uzglabat garšvielas

garšvielu traukiGaršvielas ir tas, ko mēs izmantojam, lai bagātinātu mūsu ēdienus, padarītu tos garšīgākus, smaržīgākus, labākus. Taču, lai spētu pilnvērtīgi izbaudīt garšvielu īpašības, ir jāmāk ne tikai nopirkt pareizās garšvielas, bet arī pareizi tās uzglabāt.

Vislabākais padoms, kuru es varu dot garšvielu pirkšanā, ir iegādāties veselus garšaugus vai garšvielas un tad samalt vai saspiest tās pašam, nevis iegādāties jau paciņās iepakotas garšvielas. Šādi garšvielas ne tikai būs daudz smaržīgākas, bet tās arī dos stiprāku un izteiktāku garšu, kas, protams, vienmēr ir patīkam, jo garšvielu galvenais uzdevums galu galā ir piešķirt ēdienam garšu.

Runājot par uzglabāšanu, tad visvieglākais un arī labākais veids kā uzglabāt garšvielas ir  onteineros, kur gaiss tām netiks klāt. Kā arī tās vajadzētu turēt tālāk no karstuma, mitruma vai gaismas, kas var atņemt šīm garšvielām daļu to garšas. Šādi uzglabātas svaigās garšvielas ir iespējams lietot 6 līdz par 12 mēnešus.

Pirms veselu garšvielu izmantošanas un samalšanas tās var droši arī apgrauzdēt, tā padarot to garšu spilgtāku un izteiktāku. Bet pašai samalšanai izmanto piestu, kafijas dzirnaviņas, vai  peciālas garšvielu dzirnaviņas.

Biež ar garšvielu lietošanu ir tā, ka nevar īsti saprast, cik īsti tās pievienot ēdieniem, taču labs padoms ir sākumā pievienot nelielu šķipsniņu un tad, ja liekas, ka ir nepieciešams vēl, vēlāk to var izdarīt. Jāatceras arī, ka nav vēlams pievienot vairāk par 3 garšvielā, jo tad to būs pārāk daudz un no katras individuāli nebūs nekādas jēgas.

Un, protams, ja tu vēlies iepazīt dažādas garšvielas un iemācīties, kā tās lietot, vislabākais veids, kā to izdarīt, ir vienkārši eksperimentēt un  mēģināt, pievienojot vienu vai otru garšvielu saviem ēdieniem. Sākumā var sanākt arī nelielas ēdienu katastrofas, bet nešaubīgi ar laiku tavi ēdieni paliks arvien garšīgāki un labāki.